Govs un vārnas attiecību dinamika. Spoiler alert ja gatavojies lasīt grāmatu Mūmamma kāpj kokā
Mēs izlasījām līdz galam grāmatu par Mūmammu. Tā ir lieliska grāmata par mīlestību un draudzību. Un arī ļoti simboliska un metaforiska, jo sanāk beigās, ka govs (!) iemācās kāpt kokā, lai tiktu pie vārnas ciemos. Jo tas ir vārnas pārmetums: tu nenāc pie manis ciemos. Es VIENMĒR nāku pie tevis. Govs saka, labi es aiziešu pie tevis. Ejam. Bet, nē, vārnai nav laika gaidīt. Viņa, švīks švīks švīks, aizlido. Un tad govs vispirms brauc ar velosipēdu, atrod vārnas egli un uzkāpj pie viņas, tās egocentriskās, vārnas ciemos. Tur ir daudz dažādu vārnas fotogrāfiju. Vārna pludmalē, vārna ēd, vārna saulrietā, vārna bagātu un ietekmīgu cilvēku ielenkumā. Bet pašā, apakšā ir mazmazītiņa bildīte, kurā redzama: kas? Govs. Jā, govs. Un govs jautā vārnai: kas tā tāda? Un vārna saka: nu nezinu, nezinu. Tipa govs tā ir. Kāda govs?
Nu, vienkārši govs.
Vārna, tā taču esmu es.
Nu, jā, tipa tu.
Kāpēc tev ir mana fotogrāfija, prasa govs.
Jtmnptīc, atbild vārna.
Ko tu teici, govs jautā.
Jotmnpatc, klepo vārna.
Ko?
Jo tu man patīc, saka vārna un govs gandrīz, gandrīz sāk raudāt. Bet tomēr nesāk. Un arī nenogāžas no tā koka, bet tiek kaut kā laimīgi lejā un brauc ar savu velosipēdu mājās skaistā, siltā naktī.

kad mēs lasījām, man šķita, ka tā grāmata ir par lēnu vai kaut kāda dīvaina, bet tomēr, nē, superīga.