nu... kas tur bija?
nu tā, kas tur bija. ak jā. pareizi. es gaidīju, kad viņš nomirs. nopietni. un viņš beidzot to paveica. cīņa ar vēzi ir galā, sāpes utt. ir aizmirstībā. mēs pārējie palikām kur esam.
vienīgi man tagad vairs nav bračkas. bet nu jā, tā tas notiek. vēl jau bija elle ar to bēru organizēšanu, radiem un citiem sūdiem, kas visam pa vidu. ak jā, vēl jau arī savas sajūtas.... tās kaut kur tur pa vidu... joprojām ir.

tad vēl sarakste nedēļas garumā ar Viņu. nu jā, ar vīrieti. būtībā... dziļi idiotiski un dotajā brīdī es viņam vnk neesmu vajadzīga. skaidrs kā diena. kaut kā mazliet nožēlojami ir sanācis, kad vajag viņam - es esmu, kad man... nu jā... nekas jauns šajā pasaulē jau nav izgudrots.

tagad jārisina darba problēma - kur strādāt, kā un cik. un vispār. gribu prom no vietas, kur strādaju tagad. varbūt princips, varbūt vienkārši iespēja iet prom un sākt jaunu dzīvi. vismaz darba ziņā.

emocijas? jā, tādas ir. par laimi atkal atsāku gulēt naktīs, citādāk tā jocīgi tas trauslais miegs ....