19 October 2016 @ 12:26 pm
Pārdomas par attiecībām  
Diskutējot/runājot sanāca, manuprāt, veiksmīgi ielikt vārdos to, kas apvieno manus uzskatus kopā ar jebkuru attiecību (kā koleģiālu, draudzīgu, tā arī ģimenisku un intīmu) psiholoģiskos pamatus. Šis ieraksts top, lai 1) es to neaizmirstu; 2) es dzirdētu vēlams feedbacku par šo manu "secinājumu/rezumē" no citu cilvēku uzskatiem/labu attiecību prakses.

E. - "[..] Tā attiecības neveidojas - ir vai nu jāatrod afigennākā simbioze cilvēkiem, ka viņi var būt vienkārši viņi paši un no tā baroties un izveidot perfekto savienību, vai arī, gluži kā visi pārējie, apmēram 99% cilvēku, kas reāli IEGULDA attiecībās, dara kaut ko ar sevi , ar attiecībām; kurina, dedzina - tā, lai dzirksteļo un deg...
[..] tev daudz labāk pēc idejas par mani būtu jāzina, ka attiecībās ir arī jāstrādā, un tam darbam ir jābūt patīkamam.
Ir jābūt patīkami taisīt otram dāvanas, pārsteigumus; darīt kaut ko tādu, ko pats ikdienā varbūt nedarītu, bet darīt to tāpēc, ka otram tas patiktu; darīt kaut ko mazāk tādu, kas otram nepatīk, jo zini, ka otram tas nepatīk.
Tādas, manuprāt, ir attiecības, un es esmu 99,9% pārliecināta, ka var paprasīt cilvēkiem ar normālām attiecībām (laulātiem pāriem vai vienkārši mīlošiem pāriem), un viņi pateiks to pašu, ka - "jā, ir lietas, kas nesaskan, ir strīdi, bet ir jāstrādā ar to, lai to uzlabotu,
un ka neko nedarīšana un vienkārši būšana par sevi pašu īpaši attiecības neattīsta, un tad notiek pretējs process - attiecības sāk stagnēt un degradēties, jo "nekas neiet uz priekšu" un labāk nepaliek..."
Ikdienas sadzīvē taču prasības/vajadzības pieaug; tas ir loģiski, jo ir jāmācās sadzīvot nevis tikai ar sevi, bet arī ar vēl vienu cilvēku, indivīdu, kuram ir savas vēlmes, uzskati un vajadzības. No turienes arī loģiski izriet, ka dažreiz ir jādara kaut kas, ko negribas, nepatīk, jo otram tā labāk vai arī otram to vienkārši ļoti vajag. [..]"

Hm.
 
 
( Post a new comment )
telefontubbie[info]telefontubbie on October 19th, 2016 - 03:13 pm
Es šad tad palasu Cālī visādus romantisko un intīmo "attiecību līkločus" un secināju, ka "prasību/vajadzību augšana" cilvēkiem reizēm uzaug tik pamatīga, nu tiiik daudz tās vēlmes, ka tur būtu spisoks tualetes papīra ruļļa garumā. Un tad no diviem mēreniem egoistiem reizēm izaug divi milzīgi egoisti ar neapmierināmām vēlmēm. Kā divi lauvas, kas grib tikai ēst un ēst,bet murrāt nav laika. Nu vēmiens nāk, ja paskatās uz attiecībām kā uz kaut kādām divām valstīm, kas viena otrai uzstāda ultimātus "es tev to un šito, ja tu man to un šito". Nu tā kā deputāti, kas nevar un nevar atēsties (un kad atēžas,tad nomaina "beņķi"). Ā un pats smieklīgākais, ka tas attiecību "prasību" saraksts, uzsākot jaunas attiecības jau sāk atgādināt cv.lv sludinājumus.

Karoče. Tam pamatam nav ne vainas, bet jāatceras, ka pats basic ir smaids,silts acu skatiens,siltas rokas apkārt un kāds mīļš,uzmundrinošs vārds un priecāšanās par otra eksistenci.Rūpes,karoče. Un tikai pēc tam pajautāt "ko tu šodien gribi/vēlies savā grīdīgajā prātā":) Kā tur bija - nabadzīgos,no rietumu civilizācijas tālos ciemos cilvēki ir apmierinātāki ar dzīvi ,jo viņi vienkārši nevēlas tik psihopātiski daudz kā mēs, rietumnieciskie izvirtuļi.








(Reply) (Thread) (Link)
annu[info]annu on October 24th, 2016 - 10:56 am
Protams, tā ir otra galējība. Bet par merkantiliskiem un pārāk "visu vajag indivīdam man un es, es un vēlreiz es" es jau arī nerunāju.

Es vairāk par to ideju, ka parasti citi neprot atteikties no savām interesēm un sava egoisma tikai tāpēc, lai ieguldītu kopējam labumam, kas saucas "Mēs".
(Reply) (Parent) (Link)