Es šad tad palasu Cālī visādus romantisko un intīmo "attiecību līkločus" un secināju, ka "prasību/vajadzību augšana" cilvēkiem reizēm uzaug tik pamatīga, nu tiiik daudz tās vēlmes, ka tur būtu spisoks tualetes papīra ruļļa garumā. Un tad no diviem mēreniem egoistiem reizēm izaug divi milzīgi egoisti ar neapmierināmām vēlmēm. Kā divi lauvas, kas grib tikai ēst un ēst,bet murrāt nav laika. Nu vēmiens nāk, ja paskatās uz attiecībām kā uz kaut kādām divām valstīm, kas viena otrai uzstāda ultimātus "es tev to un šito, ja tu man to un šito". Nu tā kā deputāti, kas nevar un nevar atēsties (un kad atēžas,tad nomaina "beņķi"). Ā un pats smieklīgākais, ka tas attiecību "prasību" saraksts, uzsākot jaunas attiecības jau sāk atgādināt cv.lv sludinājumus.

Karoče. Tam pamatam nav ne vainas, bet jāatceras, ka pats basic ir smaids,silts acu skatiens,siltas rokas apkārt un kāds mīļš,uzmundrinošs vārds un priecāšanās par otra eksistenci.Rūpes,karoče. Un tikai pēc tam pajautāt "ko tu šodien gribi/vēlies savā grīdīgajā prātā":) Kā tur bija - nabadzīgos,no rietumu civilizācijas tālos ciemos cilvēki ir apmierinātāki ar dzīvi ,jo viņi vienkārši nevēlas tik psihopātiski daudz kā mēs, rietumnieciskie izvirtuļi.