ledus.
šodien iekaroju suvenīru veikalus, jo nu mājās braukšanas laiks tuvojas un šodien brīvs, bet tas ir vāks, mani taču tur iekšā nevar laist, man gribas visu un visiem. kur manī tāds dāsnums.. tikai žēl, ka naudas nav tik daudz un arī soma nav bez gala un malas.
vienvārdsakot, sev es nopirku zandeles, kādas jau sen gribēju, ādās, tādas kā te lielā cieņā, pulksteni [nu tas tā starp citu] un saulesbrilles, jo man vajadzēja, jo manas nabadzītes ir salobījušās un atlobījušās.
bet labākais bija beigās, kad es jau, pārgurusi un sakarsusi galīgi, vilkos mājās.. iegāju tepat piemājas supermārketiņā nopirkt padzerties. Izdomāju, ka būtu forši piegāzt dzeramajam arī ledu. Lieki teikt, ka tām veikala meitenēm valodas zināšanas kā citroniem, bet nu labi.. stāvu pie vienas saldētavas, pajautāju tai, kas tur strādā, kur varētu atrast ledu, ja ir. Viņa lielām acīm skatās uz mani un neko nesaprot, tad kaut ko noplivinās, grieķiski nopurpina, es saprotu, ka jāskatās citā saldētavā, jā pie kasēm taču ir saldējumi, varbūt tur. Savācos visu, ko vajag, velkos pie kases, nē, tur ar nav. Prasu kasierei, tā arī skatās, smaida un neko nesaprot, abas ar iepriekšējo pircēju kaut ko funktierē un sauc palīgā vīriņu, kas laikam tur kaut kāds priekšnieks, jo vienmēr ir uz vietas un ar visādiem sarakstiem skraida apkārt un komandierē visus, bet tāds feins. Kamēr tas nāk, viņas man rāda uz saldējumiem, es jau atmetu cerības ieskaidrot viņām, kas ir ledus, kad atnāk tas vīriņš un apgaismo mani, ka ledu var nopirkt tikai benzīntankos [nu ja! kur gan citur!!]. Labi, saskumstu un krāmēju pirkumus maisā. Kad jau eju ārā pa durvīm, rosīgais vīriņš mani pārtver un prasa vai man ledu vajag tikai nu tā - sev, bišķiņ. Es samulstu un saku, ka nu jā, ko dzeramajam piemest, tad šis mani iepriecina, sakot, ka viņam pašam esot ledus, un viņš man vienu paciņu iedos, nevis pārdos. Tā, lūk, es bez maksas tiku pie kādiem 15gabaliņiem ledus, no kuriem pārītis jau gozējas manā glāzē!

Priekā!!!