Aprīlis 13., 2015
| 12:50 Bet vispār es varētu sev izdomāt trū amatu "literārais konsultants" un iekasēt piķi ~ tādā pašā veidā & apjomā kā, teiksim, psihoterapeits (nu tur stundas darbs maksā tik un tik, ietverot gan "stundas darbs, savā nodabā ierakstot pretīgus komentārus stāstam", gan "stundas darbs, mēģinot dabā noskaidrot, kāpēc tu raksti tik sūdīgus stāstus"). Ņemot vērā to, cik daudzi cilvēki man ir piesējušies, ka viņi gribētu, lai es to daru, bet es esmu viņus visus sūtījusi ratā ar argumentu "man nav laika/spēka ar to krāmēties, bet es tak neņemšu no tevis naudu par kaut ko tādu, kam nav nekādas garantijas, ka to publicēs, un vispār, wtflol"
Vienīgi jākrāmējas ar to MUN statusu un jātiek pāri personiskajam wtflol sindromam, nu un, protams, jānodarbojas ar frīlansu, ibo latvijā taču nav tik daudz grafomānu, kas gribētu mani uzturēt un piedevām vēl dzirdēt, ko es domāju par viņu tekstiem :) Mūzika: Foster the People - Are You What You Wanna Be
|
Comments:
Runājot par aptuveni to pašu, ja Tev, gadījuma pēc, iekrīt acīs kāda vakance, kas izskatās derīga man kā koda pērtiķim, do let me know. ;>
nu tu varētu noīrēt nelielu kabinetu ar rakstāmgaldu un kušeti atnāk literāts, saki, tāks, atlaižieties uz sofas (kaut arī katrs sevi cienošss jaunais latviešu rakstnieks tur pārgurumā apgāzīsies pats), iedomājieties, ka esat zaļā vasaras pļavā ar unikornu un čečeniem, utt
tagad nolasiet man savu paveikto nu un kamēr viņš tur lasa savus murgus, var ar vīlīti manikirēt sev rokām nagus (nē, kājām krāsot nav laikam ētiski), skatīties pa logu un risināt krustvārdu mīklu mezgls, ik pa laikam uzdodot kādu universālu jautājumu - 'a kāpēc tā notika?' vai 'interesants gadījums! tāds NAV visiem!'
un beigās pacients pieceļas, prasa, nu kā, vari pacelt acis no krustv mīklas mezgls un teikt, viss labi, ejiet mājās
Pasniedz to kā lifecoaching, pāris raksteļus sieviežurnālos par to, kā Kvalitatīva rakstniecība Tevi Padarīs par Pilnvērtīgāku Cilvēku un tik uz priekšu :D Ķip Rakstītā Vārda Terapija. nu, vai vismaz Kā Pareizi Rakstīt Dienasgrāmatas.
Kā saidbiznesu kad ar grafomāniem parastajiem nepietiek. Mb pietiek.
nēnē, šito huiņu es tiešām negribu. nu, precīzāk, atmetot visu ķiķināšanu, biznesa modelis būtu pilnvērtīga "literary consulting" tiem, kas kaut ko jau saprot un nav klīniski gadījumi, vienkārši nepieciešams tas papildu grūdiens, lai dabūtu stāstu/grāmatu līdz prezentablam līmenim.
nu tbš mana niša būtu, teiksim, LA beidzēji, kuriem man nav jāskaidro, "kas ir raksturs" vai "kāda atšķirība starp autoru un stāstītāju", bet kas vēl nav/nejūtas spējīgi bliezt krutās publikācijas. vai arī grib dabūt overpriced beta reader.
Tas varētu būt textu biznesprojekts :)
ļoti laba ideja. pilnīgi nopietni. Bet piekrītu, ka vajadzētu attīstīt produktu ienesīgākiem klientiem. Bet tas ar laiku ;) uz priekšu!
kādā ziņā? nav jau tā, ka visi rakstītgribošie sēdētu uz mūrīša un mirtu badā, skala gaismā rakstot sērus stāstus par Cibiņu.
bet ja tev maksātu alū? :)
uuuuuun tagad paņemam frīlancera stundas likmi, izdalām ar alus cenu un padomājam vēlreiz :)
pisec, es tad tev esmu dahuja parādā jau....
es teiktu, ka augstāk. :D
ibiopeso. dirsā ir, es jūtu, un pat IŽ nespēja mani nahui no burtiņu maģijas sliedēm pilnībā izsist... tad jau atkāpties vairs nav vērts.
aij, beidz, IŽ noteikti bija mīļumiņš, salīdzinot ar to, ko es esmu dzirdējusi (iesk. sev veltītu) :)
IŽ bija stingra un skarba kā miets pārsvarā!
nu bet taču neteica acīs, ka tev, jā, tieši tev personiski nedrīkstētu vispār ļaut rakstīt, ne vien tādēļ, ka tu NEKAD nerakstīsi labi, bet arī tāpēc, ka tu padari pasauli par sliktāku vietu tāpēc, ka izliec savas nožēlojamās domas uz papīra?
taisnība, man personīgi viņa tieši teica, ka jāraksta. tas gan bija pie alus glāzes, bet laikam tomēr skaitās. :) |
|
|