ciba, protams, ir laikēdājs, taču ar to var sadzīvot. it sevišķi, ja padomā, cik nervu šūnu un miļonu tā man palīdzējusi ietaupīt uz psihu terapeitu un visu iespējamo konsultantu rēķina.

un vispār cibiņi iedvesmo.
šorīt, piemēram, palasīju, kā tad iet magai un uzreiz aizmirsu, ka ir nedēļas beigas un man pieklājas būt nogurušai un īgnai. kvī!