Kurš man stāstīja par perversu maniaku, kurš pie veļas šņores virs vannas piekāra beigtu kaķi, no kura lēnām pilēja asinis uz vannā guļošu personāžu (beigtu vai tomēr dzīvu? Sievieti vai tomēr vīrieti?)? Un vai es pati tālāk neizdomāju kaut kādus sižetus par iespējamo maniaka ikdienu vai arī tos man tas pats kāds ir stāstījis? Šīm manām ainām ar kaķi ir piejaukta saulaina, puķaina atmosfēra – tātad apstākļi, kuros man kāds to būtu varējis stāstīt, bet, nolādēts, es nevaru atcerēties vairāk par šī cilvēka smaidu. Mani nomāc aizdomas, ka tā nekad nav bijis, un es to esmu nosapņojusi. Šīs aizdomas mani nomāc vienmēr, kad vannas istabā es ieraugu kaķi. Jūs nemaz nevarat iedomāties, kā tas apgrūtina dzīvi!