ko_es_shodien_ieniistu: latvijas lauku iedzīvotājus.
ne latvijas lauki, bet kaut kāda latīņamerika ar nemitīgo maņjanu, bļe!

bija mums viens gāzes vedējs [bet vairs nebūs, pāriesim pie kapitālistcūku pakalpojumiem, jo nu!], laikā nebija nekad, uz zvaniem neatbildēja nekad, varēja ievelties ar balonu nākamās dienās vakarā aizpampis un uzbrēkt: gāze ir, saimniec, dajoš vakariņas! toties vienmēr muhļīja ar sdāču - respektīvi, vienmēr izdeva "nākamajā reizē", tas ir, nekad, toties mēdza slavēt savu godīumu un stāstīt, kā vientuļai vecenītei atpakaļ veda simtlatnieku, ko tā viņam nejauši iedeva 50latnieka vietā [sure, sure].

par malkas vedējiem labāk nemaz nesākšu. šodien varētu tā labi un draudīgi noasināt cirvi, šamos gaidot.
forši, ka vienmēr var saskaldīt kādu mēbeli!