Stāsts ar morāli.

Ir man viens pielūdzējs vai kādreiz bija tuvs draugs. Tagad slēpjas no gan jau piedzinējiem Izraēlā. Kāpēc man viņš nobloķēts mesendžerī? Sēž, bļe, pidors viens pats savā Izraēlā un domā, ka nav, kur krāniņu iebāzt. Sūta man preteklības, bet, kad es atsakos no šīm izpriecām, raksta, ka man neesot draugu, neviens mani nemīlot utt. Tāpēc nobloķēju. Tā dara VISI atraidītie gribulēni. Tā retorika nav sajaucama ar neko citu. Ja tu mani negribi, tad tev nav draugu, neviens tevi nemīl. Patiesībā pašam nav draugu, neviens nemīl. Man draugi ir, bet es noslēgts cilvēks - sēžu mājās, meklēju darbu. Kursus pabeidzu. Ja es to viņam uzrakstītu, tur no skaudības panestos tādas lamāšanās, ka būtu atkal jāliek blokā uz pāris gadiem.

Burtiski visi heiteri ir šito rakstījuši, vārdos nesaukšu. Paši zina, par kuriem runāju. :)