jāpaiet divām dienām, kurās erbe neatstāj ziņas par sevi šajā vietā, lai pika jau paspētu satraukties par manu stāvokli. jāņem vērā arī tas, ka pēdējais ieraksts uz ballēšanos vērsts tomēr bija. (patiesībā - nekāda ballēšanās, tikai šampanietis chupakabras sabiedrībā, daudz stāstu, kas veltin veļās ārā no manis)

mūža pretīgākā balss -  sarmas balss - tāda, ka, pat runājot klusi, skaņa ir tik pretīgi griezīga, ka es nevaru pagulēt, jo gribās vemt. šad tad vajag sist vairāk kā parasti.

īsie rīta joki: par nelielu tieksmi pēc adatām, par kings of convenience, kuru albums esot viens no vissliktākajiem 2004. gadā (uz jautājumu "cik reizes esi nokausījies?" atbilde ir "nu...es vispār negribu tādu albumu klausīties."), par ivaru godmani, par jānis lukašs = artūrs lukašs, par to, ka tāds goms trēviņš nemaz nav, viss ir tikai reklāmas triks, par to, ka arī amerikā nav tādu studentu radiostaciju - tikai reklāmas triks (kam?). jā, jā - straupis .

vakar neviļus prātā sāka zagties kādā nesaprotamā laikā pikas izteiktās frāzes par visādām likumsakarībām, par "ja nebūtu noticis tieši tas tajā brīdī, tagad nebūtu noticis šis." es pati, protams, neizprotu savus pēdējo 18 stundu murgus, bet - kāpēc es nevaru atcerēties cilvēkus, ar kuriem vadītas naktis kopā, spēlētas vienas izrādes, bet atceros parādības formas, krāsas utt., kas regulāri - ik pēc pusgada - liek jukt prātā sabiedriskajā transportā, jukt prātā un nenovērst skatienu no viena punkta?

kas tas par ārprātu tajās zeķēs?