Nav vārdos izsakāms, CIK ļoti man negribas iet uz darbu. Gluži kā skolas laikos, pēc brīvdienām, kad no visas sirds gribējās nokavēt autobusu, lai tikai nevajadzētu iet uz skolu. Un tas, ka es tāds nogrēkojies, nemazina skolas laika sajūtu - tā teikt, jau 15ais neizpildītais mājasdarbs, kura neizpildīšanā ar kaunu jāatzīstas. Un pat nevarēšu parādīt savu labo gribu, ka nu tik strādāšu, jo pēc 3 nedēļu slimības lapas un 2 nedēļu atvaļinājuma prombūtnes man darba gaitas jāuzsāk ar atprasīšanos, jo kas nu to varēja iedomāties, ka Slayer koncis jau ir 1.jūlijā un kas draņķīgākais - dīvainā tauta uz konci izbraucot jau 10:00. Jo es jau biju cerējis, ka es otrdien parādīšos darbā un tad vienkārši ātrāk aiziešu, izbraukšana desmitos nozīmē, ka jāatprasās uz visu dienu :(