Viens no stulbākajiem vai stulbinošākajiem vārdiem latviešu valodā ir "ieņirgt". Tiklīdz kā to dzirdu, ir skaidrs, ka runāju ar kropli, kuram patīk sēdēt pie loga un bļe ieņirgt par kaimiņienes stakli vai ko tamlīdzīgu. "Ierēkt" vēl nav tik pretīgs, bet ir diezgan tuvu tam, lai izveidotu manī spēcīgu antipātiju pret runātāju. Parasti šos vārdus dzirdu no tādiem tipiskiem lumpeņlatviešiem, kuri tikko ēduši cūkgaļu un vispār nesmādē tādu treknu, smirdīgu paiku, kuras smaka nāk no tā ņirdzamcauruma. Nopietni. Man ļoti nepatīk.