biju sagatavojusies garam un nogurdinošam questam pa ārstniecības iestādēm ar cenrāžu salīdzināšanu, n reizes no rīta noklausījos dziesmu "enter the ninja",
a ņifiga!

quests beidzās nesācies tepat dzimtajā rajončegā, dzimtajā poliklīnikā. patiesībā es gāju uz jūras medicīnas centru, bet lai tur tiktu, ir jāšķērso poliklīnikas slieksnis. tad nu speros iekšā ar savu visblondāko smaiu: labdien_ veksmi darbā! man te papīrs, kur rakstīts par visādām grāfijām un grammām! ko darīt, nezinu! ģimenes ārsts nav zināms! meklēt jaunu baigais čakars! bet tas nekas, iesim bez nosūtījuma un paši visu apmaksāsim!
uz ko reģistratūras tantes sāka ko_jūs'ot vienā laidā, trijās sekundēs atrada vajadzīgo ģimenes ārstu, pierakstīja uz vistuvāko laiku, pārliecināja, ka arī citur rindu nebūs, un pat parādīja īsto kabinetu [visblondākais smaids ir spēks, es jums saku].
hmm, šķiet, nākošajā mēnesī es pirmo reizi mūžā maksāšu vsaoi bez zobu griešanas.

на радостях nopirku skolniecei ziemsvētku dāvanu - biezumbiezo vingrinājumu grāmatu, ar ko nodarbināties ārpus mūsu pļāpāšanas sesijām.