Nesen tieši apdomāju dažādas lietas un nonācu pie secinājuma, ka krāsainās fotogrāfijas ir daudz varenākas, jo ir taču objektīvi daudz interesantāk skatīties uz miljons toņiem, iztieptiem un kombinētiem dažādos veidos, nekā uz divu nekrāsu apvienojumu. Tas jau pēc defolta vnk rada reibuma stāvokli. Tur pat nav maģiskās sēnes jāēd, var vnk skatīties uz krāsām, kā tās savijas. Njā, baltas sienas... Ir cilvēki, kuriem patīk baltas sienas...