"They [the days] come and go like muffled and veiled figures sent from a distant friendly party; but they say nothing, and if we do not use the gifts they bring, they carry them as silently away" (Ralph Waldo Emerso)

Šķiršanās, puspudele vīna un sms Mārim par to, vai viņa piedāvājums mani kādreiz naktī izvizināt ar savu jauno Audi šovakar ir spēkā. Bija. Bet nu mašīnīte viņa stilā - uzrāviens tāds, ka es pirmo reizi tik dziļi tiku iepspiesta sēdeklī, un gabals no laukuma aiz pils līdz tiltam pārspēja visas iegūstamās sajūtas no amerikāņu kalniņiem, tāpat kā nelielā paārdīšanās pa grantētu stāvlaukumu. Par 170 uz šosejas nemaz nerunāšu.. Heh, vajadzētu justies visai nedroši, braucot ar viņu, bet es viņam laikam uzticos. :D Vēl par mašīnu runājot - noķēru lielāko endorfīna devu pa ilgiem laikiem, pabāžoties ārā pa lūku. Mrr, vienmēr biju gribējusi to izdarīt. ^^

Kā arī salauzu šūpoles Veselības takā Ožos. Pareizāk sakot, ķēdes stiprinājums pārtrūka, kad biju tīri pieklājīgā lidojumā. Par laimi, bija mīksta piezemēšanās, tā kā dabūju tikai wtf sajūtu, brīvo kritienu un pagulēt zālītē. :D Yeah, un mašīna šitai pastaigai tika atstāta apmēram 150 m attālumā no Kalniņa jaunskunga dzīvokļa, plus īpaši tālu prom negājām. Taisni vai gribējās, lai viņš mūs ierauga. :D

Lai vai kā, pasākumiņš bez nekā, wnk draugi. Jāpiebilst, pretēji tam mērķim, ar kādu biju viņam rakstījusi. :D Tāda dīvaina sajūta, ka negribas kko sačakrēt, sastiegt or smth tike that. Vēl būs laiks.