No saviem laukiem vedot ērci uz Rīgu, cerība nepamet, taču par Rīgas ērci laikam jau ir stulbi pārāk sacerēties. Un tikai tagad es atcerējos savu metodi ērču izvilkšanai, bet ko tas man tagad vairs dod, kad 2 kājeles rēgojas ārā no manas kājas. Un laikam jau tas nozīmē, ka arī vēderu tai maitai būšu paspiedusi, lai arī laima slimība garām nepaskrien, sasodīts. Ko lai dara, ka panika ņem virsroku. Un ja vēl man bija cerība, ka ij bez laicīgas pārpotēšanās man augustā antivielas bija 56, un minimums esot 26, tad arī tas mani daudz nemierina, jo tagad mājaslapā lasu kaut ko par skaili 126. Kāda velna pēc vienmēr man tās ērces uzbrūk? Man tik tiešām pietiek, ka tāpat jau vismaz pusi no sava laika staigāju ar sāpošu galvu