pagājušo svētdien mums bija tāds dīvaini dumš piedzīvojums vecrīgā
sēžam mēs kaut kā uz Ļeņingradas terases vesels bariņš, triecam niekus un dzērienus, kā viens no maniem draugiem pēkšņi saka - *tvarj, paskaties uz augšu. es pa logu lūru uz Ļeņingradas griestiem, viņš saka, nē, pavisam uz augšu.
un kas tur augšā, jūs jautāsiet? augšā uz trešā stāva palodzes viens jaunēklis ar ceļiem uztupies uz palodzes karinās pa logu ārā. sākumā vēl tā druscīt, bet samanījis mūsu satraukumu (pirmajā minūtē mēs tik pasmējāmies, bet vērojot viņa darbības aizmukām pavisam nost... a ja nu?) viņš sāka karināties pa logu ārā ar vēl lielāku entuziasmu. dažām meitenēm sākās tāda paniska verbāla nesaturēšana (viņš taisās izdarīt pašnāvību, cigaretes būt ar asinīm :D utt). tā nu mēs tur apjukuši pastavējām brīdi līdz garām brauca policijas busiņš (kuri tur braukalē ik pa 5 minūtēm) un es uztvērusi šofera skatienu tik parādīju ar pirkstu uz augšu. pēc brīža kāds no iekšas jau bija puisi ievilcis istabiņā, un vēl pēc brīža, pēc paturēšanas policijas busā, viņu aizveda ar ātro busiņu.
vot, tev, džekiņ, uzēd vel kko tikpat gardu un pakarinies pa logiem ārā...
*insert my real name here