ahh, es jau vairs nevaru sagaidīt pēcpusdienu, kad braukšu uz Teiku uz Latvenergo bļaustīties, lai atdod man elektrību
(atkal jau tā elektrība, jūs varat iedomāties? tas ko, nozīmē, ka man jāmācās dzīvot pavisam bez? to man liktenis saka priekšā?)
bet vispār bez viņas var izdzīvot tīri jauki, vienīgi nav pārtikas, jo nedarbojas ledusskapis un grāmatu nevar lasīt ilgāk par laiku kamēr saglabājas dabiskā gaisma. esmu piebeigusi jau 4 grāmatas, jo nav datora...
nujā, bet to pēcpusdienu es nevaru sagaidīt ne tāpēc, ka man sagādātu īpašu baudu bļaustīšanās publiskās vietās, bet gan tādēļ, ka izdomāju no Teikas uz centru nākt atpakaļ lēnā garā ar kājām :) un pa ceļam iegriezties visās tajās bodēs, kas tur pa Brīvīb`s ielu ir.