Baltas vai ne-baltas lapas.
Lasot tēmas par meliem un mīlestību, tika iztirzāta arī tēma par otra cilvēka pagātni. Savu attiecību pieredzē esmu nonākusi pie zināmiem secinājumiem un savas attieksmes. Man laikam ir pilnīgi vienalga cik, kāds un ar kādu regularitāti ir bijušas manam cilvēkam attiecības pirms manis. Dotajā brīdī mani vairāk uztrauc tas, kādas ir mūsu attiecības. Patiešām nekad neesmu uzdevusi attiecīgus jautājumus par šo tēmu, viss, kas ir uzzināts, ir uzzināts no paša cilvēka, ja vien viņš ir izrādījis vēlšanos man to pavēstīt. Un varu pilnīgi mierīgu sirdi noskatīties uz bijušo atiecību turpinājumu citā kvalitātē. Vienīgais, kas varētu būt traucējoši ir bāzšanās manās attiecībās un gaisa apzināta jaukšana.
Savukārt, ja man tiek uzdots jautājums no sērijas - cik tad nu bijuši, tad man vienmēr ir gribējies atjautāt - vai pozu aprakstu arī iesniegt? Un vispār, kas par glupu jautājumu "cik"? Da kada starpība, galenais, lai skaits nepalielinās, esot kopā.
Nu nesatiekas divi cilvēki kā baltas lapas, katram ir bijusi sava attiecību vēsture. Un pilnīgi muļķībi, manuprāt, ir būt greizsirdīgam vai pārmetošam pret to. To darot cilvēks apzināti savās attiecībās ievelk pagātni un rada sev nevajadzīgas problēmas.