Nesen Palasīt citus Laiks Par mani Ninonas virtuve atpakaļ? atpakaļ? tālāk? tālāk?
Ļaļaļā
User: [info]ninona
Name: Birjuza
kaut kas
Gaišzils
ieskaties
Kopā
Sēžu augstā tronī -
Holēriķe, flegmātiķis un trīs(i) bērni
[info]ninona
Dīvaini. Tā īstā mīlestība pret mūsu senčiem pārādas, kad pieaugam.
Vismaz man.
Bērnībā nebučoju, nemīļoju omītes.
Tagad... tā milzu cieņa, kas ir pret saknēm, cilvēkiem, no kuriem esmu cēlusies, es varētu gulēt pie viņu kājām, es tikai nobučoju vaigu, ausi, nu kur nu kuro reizi ātrajā bučā trāpu.
Nujā. Nemāku to izstāstīt.
Mīlestība noliek mani pie viņu kājām.
Cienīt, godāt, mīlēt, sargāt, rūpēties, lūgt.
Mazgāt kājas avota ūdenī, nožāvēt savām lūpām, sildīt savām rokām, svētīt, saņemt svētību.

Šūpoju kājas pie: Wonderland by Kendall Payne (CMRadio.Net - The Light [broadb

8 atzīšanās Arī tu to vari. Atzīsties
Comments
homo_ludens From: [info]homo_ludens Date: 7. Jūlijs 2005 - 10:20 (Links)
Tā ir atbildība nodot tradīcijas, tāpat kā reiz mums senči tās nodeva, kas mūsu mazajiem tautiņai gulstas uz pleciem.
From: [info]ninona Date: 7. Jūlijs 2005 - 10:26 (Links)
Un mani bērni izturēsies ar cieņu pret maizi. Kad nokritīs - pacels un noskūpstīs.
Es nezinu kā citiem, bet es visvairāk paņemu tieši no vecvecākiem, arī tradīcijas un mīlestību. Vecāki ir cieti, padomju laikos (aiz)taisīti.
Un tradīcijas nav smagums. Man tās ir prieks. Kā Līgo vainags. Kā šūpoles Lieldienās. Kā smaržīgs gaiss Ziemssvētkos. :)
homo_ludens From: [info]homo_ludens Date: 7. Jūlijs 2005 - 11:51 (Links)
Man prieks par tevi:) Bet par sevi nezinu, es gatavais pilsētas nezvērs, kas neatminas savas saknes:(
From: [info]ninona Date: 7. Jūlijs 2005 - 11:54 (Links)
Reiz rautin rāvos uz pilsētu, lielu, skaļu, cilvēkiem pilnu.
Tagad - dodiet māju mazu laukos, kur dzeguzes, kur zaķis pāri dārzam, kur smaršo PASAULE. :)
Dievinu lauku romantiku.
Bet vispār - kur iestādīsi kājas, izaugs saknes. Ja ne tev, tad VIŅIEM. :)
homo_ludens From: [info]homo_ludens Date: 7. Jūlijs 2005 - 12:01 (Links)
*nekas*

Lekns mežu palags, kad mostos.
Acis melnzemi pilnas, bet nekas.
Aijāju kādu sapni gurdās skropstās
Un visi strauti, tie sākas tepat.

Pasaule pilsētu kūkumu plecos rit,
Irst betona dzīslas, bet nekas.
Un sirds torņa vietā laiku sit,
Tak es jau zinu - laiks sākas tepat.

Kādam citam izritināta maģistrāle,
Uz kuras uzmaldījies, bet nekas -
Tvanīga nakts un matus atmet zāle,
Un, ja par debesīm, tās sākas tepat.
From: [info]ninona Date: 7. Jūlijs 2005 - 12:05 (Links)
MMMMMMMMMMMMMMMMMM
Baro manu dvēseli!
Man šodien tā slāpst tieši pēc tā!

Un nekas - mēs dzīvojam tepat.
homo_ludens From: [info]homo_ludens Date: 7. Jūlijs 2005 - 12:09 (Links)
tepat;)
if From: [info]if Date: 7. Jūlijs 2005 - 14:10 (Links)

Dziesmiņa

Valdim Indrišonokam ir diesmiņa par debess logiem, man tai melodijai citi vārdi:

Vēlos Tavu sirdi sildīt,
Vēlos pats savu sasildīt,
Pie Tās Uguns, kura kuras,
Kura deg un neizdziest.

Dieva uguns manī kuras,
Lai Tev dzirkstelīte tiek.
Pretī Dieva svētām liesmām,
Roku rokā jāaiziet.

    Saņem cieši manu plaukstu,
    Kļauj pie krūtīm mani, Tēvs!
    Tā mums dzīvē kopā soļot, -
    Bērniņš, māmiņa un tēvs.


Vēlos Tavu sirdi pildīt,
Vēlos savu piepildīt,
Ar to gaismu, kura Tevī,
Kura manī gaiši spīd.

Manī mīlestība kuras,
Tevī Dieva gaisma spīd,
Pretī Dieva svētām liesmām,
Roku rokā jāaiziet.

    Saņem cieši manu plaukstu,
    Kļauj pie krūtīm mani, Tēvs!
    Tā mums dzīvē kopā soļot, -
    Bērniņš, māmiņa un tēvs.

Tāda ir mana izpratne par ģimeni.
8 atzīšanās Arī tu to vari. Atzīsties