viss man patīk, nekas man nebesī,
izņemot vienu [divos gabalos], kas spēj dažu sekunžu laikā radīt sajūtu, ka nav vērts dzīvot šajā ciešanu pasaulē un suicide is an option.
kad viņi vienkārši runā, kad viņi aicina klausītājus zvanīt un dalīties ar pašdarinātām humora pērlēm [kā likums, esmu dušā un visu lieliski dzirdu, un nākas griezt dušu uz skaļāko, un appludināt ausis], bet vēl jo vairāk, kad viņi dzied.
pirmo reizi neizturēju un palūdzu nogriezt ufo un fredi naaaafig. sēžu un pamazām atplaukstu.