Brīvības sajūta
Esot mājās un sapņojot, kur tad nu bērns beigu beigās brauks Februārī. Atcerējos pēdējo lielo ceļojumu (lielo, jo tika padaudz braukts ar lielām mašīnām). Un jā, kas var būt labāks par braukšanu smagajā mašīnā nakts vidū, laikam tas no mana mazā auguma, bet sajūta, Ha, esmu lielāks par Tevi un valdu pār šo ceļu ir sasodīti laba.

Viens no feinākajiem šoferiem bija kāds fūres šoferis. Šobrīd lielākoties ir Slovēnis, bet, ja labi pameklē atrastos ar turku pase. Nost ar aizspriedumiem par šoferiem tālbraucējiem, izņemot dažus aizdomīgus eksemplārus, lielākoties mani savās mašīnās uzņem ļoti jautri un interesant cilvēki. Šis šoferis vēl savos 40-50 (minu) izskatījās ļoti labi, piemita tāds īsts siržulauzēja šarms. Ne tā, ka man patiktu vecāki vīrieši, bet skatoties uz šo kungu sapratu, kapēc kādam tādi arī varētu patikt. Pirms tam mūs vada kāds pavecāks poļu smagās mašīnas šoferis ar kuru pļāpājām par to cik tuva poļu kultūra ir latviešu, un citiem sīkumiem. Jau bija tumšs, kad mūs izlaida neomulīgā benzīntankā, tapēc ātri sapratuši, kur esam, apēduši sviestmaizītes, uzvilkām lietusmētelīšus sev un mugursomām un gājām atpakaļ uz ceļa. Drīz vien piestāja fūre. Šoferis teicās aizvest mūs gandrīz līdz Varšavai, kas mūs pilnībā apmierināja. Lai gan mans ceļojuma biedrs bija nodzīvojis vairāk kā gadu Slovēnijā, izrādījās, ka es ar savām poļu valodas zināšanām un un pāris krievu vārdiem ar šoferi saprotos daudz labāk.

Pāris top sarunas

Šoferis Marcusam(manam ceļa biedram)- Cik ilgi Tu dzīvoji Slovēnijā?
Marcuss-Gadu
Šoferis- Ar ko kopā Tu dzīvoji?
Marcuss- Nu pats
Šoferis- Kā pats? Bez meitenes?
Marcuss- (īsti visu nesaprotot) nu pats
Šoferis- ĀA fuck, šitā tak Tava meitene(norādot uz mani), neuztraucies mēs katrs esam krāpuši
Agate- (pārsmējusies)
Marcuss-(izbrīnīts skatās uz mani un gaida, kad pārtulkošu)
Agate-(nespēj beigt ķiķināt)

Šoferis(Marcusam)-Cik sievastTavā reliģijā drīkst būt?
Marcuss-nav reliģijas
Šoferis-Ko Tu ar to domā, nu Tava reliģija, cik sievu
(man jāiejaucas un jāpaskiadro šoferim, ka Marcuss nav reliģiozs, nu nemaz)
Šoferis-ā...(un lepni) A manā 4!
(atkal nosmejos ne pa jokam, Marcuss par laimi šo ir sapratis un drīz ar sāk skaļi smieties)
Šoferis-nu jā, islams


Kad jau tuvojamies mūsu galamērķim, tas ir, benzīntankam uz Varšavas apvedceļa, kur šoferis mūs izlaidīs un tad nogriezīsies uz stāvvietu, kur viņam jāpavada noteikts skaits stundu.
Šoferis- Žēl, ka šoreiz man nav viesnīca, kur palikt, tad Jūs varētu palikt mašīnā.
Mēs- Nu nekas, mēģināsim stopēt tālāk, vai pasnaudīsim pie benzīntanka.
Šoferis-Bet iedomājieties, kā ir gulēt tik lielā mašīnā. Vai Jums kādreiz ir bijis sekss tilk lielā mašīnā?
(man atkal skaļi jāsāk smieties, kamēr Marcuss izskatās apjucis, jo laikam saprata tikai vārdu sekss)

Beigās šoferis izlaida mūs pie benzīntanka, iedeva savu telefona nummura, gadījumā, ja iesprūstam tur. Uzsauca mums aliņu, vēl pasēdējām un papļāpājām (pats šoferis bija nedzērājs/nepīpētājs, tapēc viņam bija kafija). Atvdījāmies. Nolēmām pagaidīt stundiņu divas un tad turpināt stopēt, jo nebija satiksmes un bija ļoti tumšs. Man pat izdevās dzestrajā miglas rīta iemigt.

Nākamais šoferis arī bija smagās mašīnas šoferis. Ļoti nopriecājās, ka beidzot ir poliski runājošs stopētājs. Papļāpājām. Tad sapratis, ka esmu pēc nakts maiņas un kādas diennakts nomodā, jautāja vai nevēlos gulēt, teicu, ka būs jau labi, viņam jau ar vajag ar ko papļāpāt. Tad viņš vienkārši izvilka spilvenu un nolika man un es viņa gultiņā iemigu kā mazs bērns.