kliedziens
Man šodien uznāca tā, ka es gribēju kliegt - no visas sirds, dvēseles, gara un visiem saviem fizioloģiskas uzbūves objektiem. Māja bija tukša, es šķietami varēju to darīt - izkliegt laukā visus savus orgānus un izkliegt tukšas plaušas. Taču viss, ko biju spējīga izdvest, bija tik niecīgs un gaužām nožēlojams. Un es secināju, ka es neprotu kliegt! Kādam varbūt liekas muļķīgi - kurš gan neprot kliegt? Bet kurš samērā pieaudzis un saprātīgs cilvēks to tiešām spēj? Es nē. Nevēlos izskatīties muļķīga, nevēlos izgāzties? - es nezinu, kāda velna dēļ, bet nespēju. Likās, ka eksplodēšu.
Paņēmu ģitāru rokās un sapratu, ka vienīgais veids, kā spēju kliegt, ir dziedot. Vismaz tā.