ilgojos
Mīļā meitene. Ilgas pēc tevis šūpojas viļņveidīgi.

Ir reizes, kad esmu ierauts darbos, kaut kas ir jāpaspēj un visiem ko vajag un tad es tevi turu mazā apziņas stūrītī, tikai nejauši asociejot tevi ar kaut ko, kas notiek man apkārt. Un ir brīži, kad vajadzība pēc tevis nāk virsū kā viļņi vētras laikā. Un tā ir tagad. Es tev nekavējoties zvanītu, ja nebūtu šīs dienasgrāmatas. Tik ļoti man tevi gribas blakus!! Vairāk neko citu negribu, ka vien dzirdēt tavu balsi. Taču zinu, ka izdzirdot to, gribēšu tevi redzēt. Ieraugot tevi gribēšu tevi sev piespiest klāt, un piespiežot klāt, gribēšu tevi visu....Bet tagad es izmisīgi ilgojos tikai pēc tavas balss. Balss un dažiem muļķīgiem teikumiem klausulē, ka... laikam ir vienalga ko tu saki tur otrā galā, jo ticu, ka tev viss ir kārtībā.

Šķiet, ka nu jau arī es pats saprotu, ka esmu mazliet pazaudējis to savu galvu tevis dēļ.