Katrā mūža pirmajā vai atkārtotajā randiņā, kurā vīrietis man dāvā puķes, man paliek slikti. Lūdzu, lūdzu, kaut viņš man neiedotu puķes. Vai arī drošības pēc jāuztrennē emergency smaidiņš, jo līdz šim esmu izgāzusi visus tālākos plānus ar vilšanās nokārtu lūpu. Kāpēc,kāpēc puķes? Ko man visu atlikušo vakaru ar tām puķēm iesākt... atceros kā vienreiz pušķi iegrūdu mugursomā,bet viņš apvainojās, citreiz aizmirsu uz pakāpieniem,kur pīpējām... un tā man neiet. Manā ložā ziedu romaņķika ir tāpat kā vodka tukšā dūšā :)

Priekā,