man tik daudz kas nav skaidrs, ir tik daudz jautājumu, uz kuriem saņemt atbildes. gribēju katru dienu lūgties kādā nodomā, bet nekas prātīgs neiznāca. man trūkst pacietības un rakstura stingrības, tādēļ jau tapa šis žurnālis, lai atcerētos, ka vajag ik dienu kādu laiku veltīt Dievam, ka viņš grib būt iesaistīts katrā mūsu dzīves brīdī, ka cerēju vairs nekad nepagriezt viņam muguru, nešaustīt un nelikt galvā ērkšķu kroni, un nesist viņu krustā. bet mēs, cilvēki, esam vāji, bet Dievs ir visvarens un pacietīgs, viņš ir neprātīgi iemīlējies katrā no mums un gaida pie sevis, gatavs piedot tik reižu, cik vajadzīgs un vēl vairāk