Below are the 9 most recent journal entries recorded in credo's LiveJournal:

Sunday, November 29th, 2009
9:06 am	Palīdzi man, Dievs, atcerēties, ka mana atgriešanās pirmām kārtām ir vajadzīga man pašai, Kungs, cel mani ticībā, māci mani pacietībā un lēnprātībā un palīdzi man dzīvot tādu dzīvi, kādu Tu to vēlies. (Comment on this)
9:00 am	Šorīt biju uz agro misi. Mazliet nokavēju sākumu, bet semināristi tik skaisti dziedāja, altārdaļā dega vaska sveces, priesteris tik svinīgi runāja, ka izlīgām ar Jēzu un viņš man piedeva. Es reizēm aizmirstu, cik Dievs ir žēlsirdīgs un labs. Tagad esmu tik priecīga, manī ir ienācis miers un laime un tā vien gribas šodien izdarīt kādam ko labu. Šodien ir svētki, centīšos vismaz šodien nenoiet no labā kursa Current Mood: laimīgs (Comment on this)
Sunday, November 1st, 2009
10:02 am	jau vakar gribēju ierakstīt, savui komentāru par dienasgramata komentu par to, ka Rīgas lūgšanu nams Ģetzemenes dārzs palicis puspabeigts. nav jau ko brīnīties, ja atceras, kas notika Ģetzemenē. ja trīs apustuļi aizmiga lūgšanu laikā, ir saprotams, kādēļ tā nosauktu lūgšanu namu grūti pabeigt (Comment on this)
9:59 am	šorīt piecēlos agrāk, uzcirtos kā uz randiņu, uzkrāsoju lūpas un aizgāju uz misi. pārāk sen nebiju bijusi, kaut kad pirms mēneša un ar mammu. pēc tam kļuvu tik priecīga, kā sen nebija sanācis. biju aizmirsusi, ka Dievs prot ielīgsmot (Comment on this)
Saturday, August 22nd, 2009
10:41 pm	patiesība ir vienkārša - Jēzu nevar nemīlēt, ja viņu pazīst. bet ne jau visi grib viņu iepazīt (Comment on this)
10:33 pm	pazemība, paļāvība, pacietība. ir tik grūti būt pazemīgam, paļāvīgam, pacietīgam, ja draugi novēršas, ja viņiem pēkšņi vairs nav vajadzīga tava sabiedrība, ja viņiem vienalga, kur tu esi, ko tu dari. jā, tas sāp. ļoti, bet tas pāries, jo, ja Tu, Kungs, tā gribi, tad lai notiek Tavs prāts, tikai, lūdzu, palīdzi man nenocietināt sirdi, neturēt sevī aizvainojumu lai tad, kad viņi nāk atpakaļ es viņus sagaidītu ar mīlestību un prieku es zinu, ka neviens cilvēks nevar aizlāpīt to lielo tukšumu, kas ir kaut kur manī, ka tās slāpes pēc mīlestības neviens nevar apdzēst, bet reizēm tik ļoti gribas siltumu blakām. plecu, uz kura paraudāt, kādu ar ko noskatīties labu filmu, kādu, kuru mīlēt līdz neprātam. kādu uzticamu, labestīgu, vienmēr saprotošu. kādu tādu kā tu, Jēzu, tikai ar ķermeni. cilvēku. draugu un mīlestību (Comment on this)
Thursday, August 20th, 2009
12:10 am	paldies, Dievam man ir tikai dažas vēlēšanās - būt ar Viņu, būt Viņā, turpināt sadzirdēt, ļaut sevi mīlēt, ļaut sev piedot, mīlēt un pasniegt roku. mans Dievs, šeit es esmu, runā ar mani, nāc pie manis. es mīlu Tevi (Comment on this)
12:04 am	mēs esam iestrēguši savā nabadzībā, mēs gribam būt nabagi, par to nemitīgi uztraucamies un aizmirstam to, ka viss ir pa īstam. ka tajos mirkļos, kad mēs izšķiežam laiku, mēs to pazaudējam. un tad mēs kļūstam akli un kurli un nejūtīgi. tad mēs aizmirstam tos mirkļus, kad esam bijuši laimīgi, mēs aizmirstam to - kā tas ir 'būt laimīgam', mēs vairs nesaprotam laimi, mēs to neatpazīstam. mēs iedomājamies esam gudrāki, skaistāki, interesantāki, mēs neklausāmies, mēs runājam skaļāk un skaļāk līdz sākam kliegt, cerot, ka mūs sadzirdēs, līdz atzinīgi uzsitīs uz pleca un nosauks par malaci vai paglaudīs galviņu, ja tas vajadzīgs. mēs esam ļāvušies noticēt kaut kādām melīgām patiesībām un kļuvuši neglīti. un tādā mirklī ieskatīties spogulī ir sāpīgi. bet nepietiek ar to vien, ka ieskatās. jo tev ir jāiemācās sadzīvot ar to, ko tu tur ieraugi (Comment on this)
Tuesday, August 11th, 2009
6:53 pm	man tik daudz kas nav skaidrs, ir tik daudz jautājumu, uz kuriem saņemt atbildes. gribēju katru dienu lūgties kādā nodomā, bet nekas prātīgs neiznāca. man trūkst pacietības un rakstura stingrības, tādēļ jau tapa šis žurnālis, lai atcerētos, ka vajag ik dienu kādu laiku veltīt Dievam, ka viņš grib būt iesaistīts katrā mūsu dzīves brīdī, ka cerēju vairs nekad nepagriezt viņam muguru, nešaustīt un nelikt galvā ērkšķu kroni, un nesist viņu krustā. bet mēs, cilvēki, esam vāji, bet Dievs ir visvarens un pacietīgs, viņš ir neprātīgi iemīlējies katrā no mums un gaida pie sevis, gatavs piedot tik reižu, cik vajadzīgs un vēl vairāk (Comment on this)