Repeat Track
Atkal nevaru izdomāt īsto vārdu. Šits sāk kaitināt un vienlaikus tiešām norādīt, ka mans latviešu valodas līmenis ir nopietni apdraudēts. Nu... Ignorance. Eeem. Rutīna. Transs. Nu, nē. Tāda pusmigla, nu. Ik pa brīdim tjip pamostos. Kā tagad pēc dažām sarunām. Mosh es vienk esmu pārāk viena? Ir tā, ka es atkal nepiedalos savā dzīvē. Viss notiek, es kko daru, bet nejūtu sevi tajā. Tāds tā kā nepārtraukts pusmiegs, pusnomods. Un ilgi jau šitā. Es gan mēģinu vilkt sevi ārā, bet pat tas notiek tā distancēti. Man ir bail par to, ka tagad, kad atkal esmu izdomaajusi, ko es gribeetu un peec kaa vajadzeetu tiekties, piedziivoshu to pashu, ko pagaajshreiz, ka tad, kad buushu to ieguvusi, nespeeshu to noveerteet. Lab, kaarteejo reizi - pietiks chiiksteet, jaastraadaa.
Man ir uznaacis mazs apmaatenis ar Enrikes Tired Of Being Sorry. Zinu, ka paaries un ljoti aatri pat, bet tas man liek pashaubiit, nee, bet apshaubiit mana veselaa sapraata stabilitaati. Maybe you were right, but, baby, I was lonely. :]
Njerr, izdomaaju. Apaatija.
PS> Briinishkjiiga paareja no normaalas latvieshu valodas uz translitu. Ja ir kkas taads, kas man diezgan nopietni nepatiik, tad taa ir nekonsekvence. Mhm, parunaa veel, Tu, baljkju un skabargu cilveek.
UPD: Letarģija, mhm.