darīšu ar šo dienu līdzīgi kā ar aļģēm jūrā - cieši aizmiegšu acis un skriešu cauri, nedomājot par neko, cerībā, ka pēc kādiem desmit metriem jau vairs nebūs nekā, par ko satraukties.

negulēju gandrīz nemaz, svaidījos, pusmiegs, murgi, līdz pat biedam - modinātājam 7:32. var just, ka jūtos sliktāk - ieraksti kļūst biežāki.

bet pagaidām izskatās, ka esmu sagatavojusies puslīdz pieklājīgi šai dienai.