Vēl jau nv tik auksts, bet tomēr...
Sēžu salikusi rokas uz galda un priecājos!! Cik labi, ka varu tā sēdēt, rokas salikušai uz galda!! Siltumā!! Un ka laimīgā bērnība beigusies, un nav jāstāv centrāltirgū un līdz sāpēm nosalušām rokām veikli, un elegenti (lai radītu labu iespaidu par preci), jāvalkā turpu surpu rāvējslēdzēji, kas aukstumā kļuvuši trausli. Jāsmaida, jātirgo šī vārda visplašākajā nozīmē, domās klusiņām skaitot kāju pirkstus, (vai visi vēl mani?), un kaļot dumus un bērnišķigus plānus par to, kā tikt mājās - varbūt mēģināt ar galvu pārsist ledu pār peļķi (nu kaut arī labi zinu, ka tā aizsalusi līdz apakšai). Tā vismaz būtu skaidri redzama novirze no normas, jo par savu vājumu, ka pa brīžam trūkst elpa un stājas sirds, man pašai ir kauns.
Un ka nav katru darba dienas vakaru jāmeklē dubultie dūriņi, jo tās pašas rokas pēc divu un vairāk stundu mērkšanas ūdenī un dažādos mazgāšanas līdzekļos ir kļuvušas sarkanas un jūtīgas.

Labi man tagad!! :)) Balts darbs!! ;)) Rokas siltumā!! Labi!! :))