puķuzirņi būs.
logs ir plaši- līdz galam vaļā.
istabā plūst iekšā svaigs un dzestrs gaiss. kā jau tas vienmēr ir- pēc lietus. pēc tīrības. tas ir tāpat kā nomazgāties, līdz nāk nost āda, un tad noberzties ar sāls skrubi. pēc tam liekas, ka nu , beidzot, ir tīrs.


kad es izaugšu liela un man būs sava māja, tajā noteikti būs dabīga koka grīdas, pa kurām varēs staigāt ar plikām pēdiņām. nekādi krinčuļaini paklāji vai lamināts. pakājs būs tikai tur, pie kamīna, kur es kā filmās varēšu ziemā gulēt blakus un lasīt grāmatu, kamēr lieliskais man masēs galvu un pēdiņas :)


man šķiet, ka mana riebīgā ēra ir beigusies vai vismaz iet uz galu.
kādam tur augšā laikam tīri labi patīk uzkraut tādu nopietnu huiņu man- un visu to reizē. un tad paskatīties, kā nu es to visu tagad nesīšu. nu redz kā nesu. veselība man vēl ir jāsalabo, bet es zinu, ka viss ir atkarīgs tikai no manis pašas.
sesija ir daudz maz un jāsaka, ka ņemot vērā to kā es dzīvoju pāt ļoti veiksmīgi nokārtota. vēl pirmdien viens, bet to es nolikšu :)

un tagad sāksies mana vasara. manējā. un es jau zinu, ko es tajā darīšu.

es dzīvoju tagad. TAGAD. šajā brīdī. un katru dienu ir jābūt lietām , kas liek justies laimīgam. tā, lai dienu atceras ne pēc nosaukuma, bet pēc tā, kas man todien notika labs.