Ilgākā laika posmā lielākie draudi demokrātijai atrodami pašā Latvijā. Postkomunistiskās Latvijas etniskā dažādība ir tas sabiedrības aspekts, kas prasa rīcību vēl nepielūdzamāki nekā visas pārējās politiskās, ekonomiskās, vides, kultūras vai sabiedriskās problēmas. (..) Ja Latvijas līderi un tautas spēs pārvarēt šīs problēmas, Latvijas sabiedrība varētu kļūt līdzīga Beļģijas, Kanādas vai Šveices sabiedrībām. Ja tādas izredzes neliekas patīkamas, tad der padomāt par alternatīvām, ka Latvija varētu kļūt līdzīga Izraēlai, Libānai vai Olsterai.

— Andrejs Peniķis, Vispasaules Latviešu zinātnieku kongresā