palasījos šodien maya un domās aizlidoju ceļojumā uz Lisabonu pirms 2 gadiem. tur netālu no Lisabonas ir dievīgs ciematiņš Sesimbra. vieta, kurā es noteikti vēlos atgriezties. mēs ar agressor ar lielajām ceļa somām uzrāpāmies uz klintsbluķa un lūkojāmies okeānā. satumsa. zvaigznes. kuģu gaismiņas. bāku signālugunis. sacēlās vējš. un mēs tur tādi maziņi uz mežonīgā okeāna fona. bija sajūta, ka es lidoju. jau bērnības domās par lidošanu man saistījās ar tās nakts izjūtām. mēs kā vājprātīgie aizstopējām uz Portugāli lai redzētu okeānu. nekad nedomāju, ka tās sajūtas būs tik lidojošas. tādu sajūtu dēļ ir vērts dzīvot.