Tad nu tā.
1)atzīšos, ka esmu kļuvusi par darbaholiķi.O jaaa...
2)sāku piekopt visai veselīgu dzīvesveidu, protams, izņemot tos gadījumus..Nu tos, sapratāt, ja...
2)a 1.gadījums: Beidzās ar bradāšanu pa Vērmanes dārza strūklaku, jo viemēr tak sasodīti ir gribējies tur iekāpt...Par to pārējo, nu par to strūklakas statuju tēlošanu pusplikam un visu citu..ooooo..nu vēsture klusē. labi, ka menti nebij, būtu pēc pilnas programmas...bet tas pārītis uz soliņa gan pārstāja bučoties... Un forši jau patiesībā vēl ir tas, ka mums bija arī atbalsts no garāmgājējiem, kuri tāpat kā mēs vienmēr ir gribējuši tur pabradāt...Nja. Un ak jēee---patiesi! paldies Dievam, ka nebija Vakara ziņas..Buutu taada tirāža:)))))
2)b 2. gadījums: Cuba. Mēs. Tie paši + vēl daži. Garām nāk meitenes cacas, kas dala karodzinjus, un līdzi viņām Mikus (tas pats no TF) un vērl viens ar ģitāru. Khe..Un ko dara S.???? Protams, ka pieiet klāt...Bla bla blaa...ģitāra rokā un aidā: rauj duetā : šlalalalalalalalalala....Nu bet smuki, visu cieņu..Un jāatzīst, ka Mikus vēl nav iemācījies tik labus trikus kā S.... tas forši. es vienmēr esmu zinājusi, ka tas ir baigi forši. Jo S.māk:)))
3)c gadījums Nr3: laikam jau sasodīti intelektuāļi esam.. pat tad protam runāt visai pieklājīgi, un joki ar nav aizskaroši...Nu patīk parasti tiem pārējiem citiem, iesaistās sarunā, smej līdzi, oficiantes nāk klausīties un tā...Nu bet to igauņu meiteni mums nepiegādāja...Alu dabūjām, bet šamā traki ilgi brauca šurp, nevarēja tik ātri tikt, beigās atteicām rezervāciju... (p.s. pasūtījām 4 alus un vienu igauņu meiteni) pateicība staroja oficinates sejā, kad kārtējo reizi nāca pie mums ziņot, ka igauniete vēl nav atnākusi, un paziņojām, ka tomēr nevajadzēs... Heh...

Un visam galā : ja ir vārds lepnums, kāpēc kauns ir kauns???
Lepnums = antonīms kaunu... Viss tak normāli vai ne???