Pirmais puisis, kurš mani gribēja nobučot, tagad izskatās tāpat kā toreiz, pirms miljons gadiem, kad man mugurā bija krekliņš ar sarkanu un zilu zirgu un skarām no sagrieztās krekliņa apakšmalas un viņš nāca mani bučot, tas bija viņa mājas pagalmā, bet es ielīdu krūmos, viņš man sekoja, tad es pārrāpos pāri sētai un bēgu prom.
Un man nepatīk, kā viņš izskatās.

Vēl man šķiet, ka uzklausīt vārdus "es jau sen vairs par tevi nerakstu" būtu sāpīgi, bet kas tad man, vai ne, droši vien, ka tiem citiem dzeja ne sūda nenozīmē.

Bļāviens, es tā noguru, turklāt tikko gribēju ienākt šajā lapā, bet netīšām trāpīju kaut kādā kristīgo studentu lapā, ak vai.
Vārdu sakot, noguru. Rīt - aplis, kas savienojumā ar šīvakara nogurumu un dzejas komplimentu no Ievas varētu izvērsties rezultatīvs. Tas vārds ("rezultatīvs") saistās ar basketbolu, un tas man nepatīk. Es šovakar daudz lietoju vārdus "saistās" un "attiecībā uz". Es jūtu, ka sviests (parastais, ne Indijas) ir iestājies, vajadzētu labāk iet gulēt.
Bet ko es gribēju pateikt - drausmīgi noguru. Gribu aizmirsties, paveldzēties un pabūt laimīga. Ieritināties, ierušināties un nekad neko neizdarīt nepareizi.

P.S. Par tiem vārdiem runājot. Šeit - vārdu mākonis no šovakar tapušā referāta.

Man vienmēr ir bijušas grūtības saprast, kas ir referāts. Vispār vienmēr ir bijušas grūtības. Pilnīgs white people problems variants.