Festivāla laikā atklāju, ka Rīgā ir viens džeks, kas izskatās tieši tāpat kā Oskars U. Pirmoreiz viņu redzēju atklāšanā. Nevarēju saprast, vai gadījumā Oskars nav nojūdzies, jo, skatoties man virsū no 20 cm attāluma, mani neatpazina. Pēc tā visa, kas mums bijis kapos, uz šosejas un pie jūras! Mēģināju padot labdienu, pavicinot galvu, bet arī tas neizpelnījās nekādu reakciju. Un tā tas bija arī seansos, kur viņš bija ieradies. Nodomāju, ka vienkārši jocīgs džeks. Nu, pohuj. Taču kādā vakarā, kad viņš ne tikai tika nosaukts par Mārtiņu, bet arī uz šo vārdu atsaucās, secināju, ka tas ir pilnīgi cits džeks.
Šodien sēdēju un gaidīju seansu. Uzpeld tas Mārtiņš. Apmēram pasveicina. Tas ir diezgan normāli, jo, tā kā uz īsfilmām nenāk drausmīgi daudz cilvēku, tad kaut kādā mirklī šie cilvēki uzskata, ka pazīst viens otru. Pieklājīgi atņemu sveicienu. Tad šis Mārtiņš man prasa, vai es nezinu, kur var nopirkt biļetes. Šajā mirklī man sāk šķist, ka šis Mārtiņš ir sajucis prātā, jo 3 dienas kaut kā labi zinājis, kā tikt pie biļetēm, bet tagad pēkšņi vairs nezina. Tad izrādījās, ka šoreiz tas nav Mārtiņš, šoreiz tas ir Oskars, kurš pirmoreiz nāk uz filmām. Vēl kādu mirkli domāju, ka tas tiešām ir Mārtiņš, kas vienkārši demonstrē prikolus. Tomēr, kad sarunās tika sniegtas atsauces uz to, kas bijis kapos, uz šosejas un pie jūras, sapratu, ka šis tiešām ir Oskars. Izstāstīju Oskaram par Mārtiņu, kas izskatās tieši tāpat kā viņš. Tas sūda Mārtiņš, protams, tieši uz šo seansu neieradās vispār. Atradis, kad atpūsties!