Rīts sākās ar kņadu -
Notika neliela apspriede,
Mācību pārzini atrada
Neveiklā pozā nudien.
Apspriežu zālē ienākot,
Cilvēkus pārsteidza ainava,
Mācību pārzine gribēja uzēst,
Bet cepumu turza bij' izrīta.
Ņēma viņa lielo karoti,
Izgreba galvaskausu -
Salika smirdīgo masu uz šķīvja,
Kas kādreiz saucās par cilvēka smadzenēm.
Skolotājas no mulsuma elsa -
Mācību pārzine sēdēja galda galā,
Rokā tai bija karote sagrābta,
Kā bērni, kad mācās ēst,
Viņa locīja iekšā savas smadzenes.
Rijīgā padauza!
Kas zina, ko pirms tam bija ēdusi.
Zeķubikses arī bij' uzplēstas,
Uzreiz redzami nodomi.
Mēs esam kārtīgi katoļi,
Un mēs ēdienu neēdam no lielā kastroļa,
Bet uzliekam uz maza šķīvīša.
Amon Ra!