par siļķumaizēm
rūķīši jau nu gan ir jūtami šodien man mutē, bet tas nekas. pačučēšu. vakar bij forši dēļ tiem rūķiem.
nenormāli gribētos atrast pirmās sniegpulkstenītes. skaistas, trauslas, baltas. žēl, ka tādas nevar dabūt podiņos un audzēt uz palodzes mājās. vienmēr pavasaris blakus tad būtu.
iešu ar savām meitenēm kaut kur pēc ilgiem laikiem. vienīgais, kas biedē- tā esīša un koijotu padarīšanu viņu galvās. tad gan būs zaptē ar mani. braukšu mājās drīzāk, nekā speršu tādās iestādēs savu kāju.
kopumā- man vispār ir forši. vot tā.
un vēl man gribas uz jūru. ļoti,ļoti. tā man neapnīk nevienā gadalaikā.