Astoņi mēneši un divas dienas
Mazā sapratusi mīļošanās konceptu. Šorīt pamodās un visu laiku, kamēr dzīvojāmies pa gultu glaudās ar galvu klāt. Un vakarā gulētejot nobučoja (aka nosiekaloja) man degunu un vaigus. Pati milzīgā sajūsmā.
Sēž. Rāpo. Pie mēbelēm slienas kājās. Un šodien gar dīvānu pirmie soļi virzienā pie tēta.
Seko līdzi un pieskata abus - dzenas pakaļ tam, kurš pazūd no istabas.
Ja esmu pazudusi, mani meklē vannas istabā.
Divarpus zobi (tikko pārplīsusi smagana trešajam) vēl divi citi ceļā.