šonedēļ katru dienu sanāk skolā aizkavēties ilgāk. Šodien, piemeram, biju uz angļu valodas konsultācijām. pirmo reizi mūžā :D
jūtos gandarīta. mīļums uzrakstīja sms, ka gaidīs mani, lai gan viņam bija tikai 7 stundas, teicu ka iešu vel uz konsultācijām, lai viņš negaida, bet, nākot lejā pa trepem, redzu - sēž! mana saulīte ^^ tik ilgi mani gaidīja. tāds jaukumiņš.
atbridu mājās. žēl, ka neesmu delfīns, Harijs Potters vai Spaidermens. Varētu ņurkot sniegā, lidot ar slotu vai rāpties pa māju sienām.
piezvanīja Kamiļuša, viņai arī laikam tas riebīgais vīruss. skatījos ziņas un tur teica, ka bezdarbs turpinās augt vēl! līdz gada vidum. man gribas raudāt, man ir bail, bet 30tajos gados cilvēki pārdzīvoja krīzi, tad arī es to varēšu.
Un rīt - ilgi gaidītais brīdis! eju pie friziera! can't wait, can't wait!