es vakar apsolīju nemirt.nekad.
tas bija kā bērnībā kad tu lūdzi muļķīgākās lietas,bet tajā mirklī šis viens jautājums šķita pati svarīgākā padarīšana.un tad mēs dziedājām,kā jau vienmēr mēs dziedājām.mēs dziedājām piemiņai,mēs dziedājām sev,mēs dziedājām citiem,mēs dziedājām,jo mūzika ir vienīgais uz šīs pasaules kam nekad nezudīs jēga.

man ir visneatkārtojamākās meitenes,visburvīgākā māsa un visfantastiskākais Artūrs uz visas pasaules.neviens to nevar pārtrumpot.