Vakar atgriezāmies mājās no burvīgas atpūtas un nedēļas nogales bez pulksteņa ar līgošanu un zāļu tēju lasīšanu...
bet...
kad pusdesmitos vakarā ienācām mājās un atvērām vannasistabas durvis, mūs sagaidīja peldbaseins. Labi, ka vannas istabā ir slieksnītis un labi, ka ūdens bija atradis kādu ceļu, kur aiztecēt, jo no grīdas gar izlietni burbuļoja strūklaka. Nogriezām ūdeni un palikām bez kārotās dušas. Šodien izārdīda pusvannas istabas grīda, lai secinātu, ka ūdens noplūde radusies pie poda lejot betonu grīdai divus gadus iepriekšs, kad pazuda aukstais ūdens dušā, bet domājām, ka esam kaut ko aizkausējuši. Izrādās, tajā mirklī truba bija pārlūzusi. Toreiz pievilkām ūdeni pa citu ceļu līdz dušai un ja jau reiz netek, tad nesatraucāmies, kur viņš palicis... Tikai divus gadus brīnījāmies, kāpēc līdz galam nekad nevaram vannas istabas grīdu izžāvēt...
divu gadu laikā ūdens izgrauž 5 cm betonā kamēr tika zem siltinājuma un tad jau ātri atrada ceļu, kā izlauzties pasaulē līdz izlietnei.