bija ļoti auksts, un es turpināju domāt par nāvi - kāpēc es nobijos no noziedznieka? kāpēc es baidos viena iziet ārā, ja nomirt man bail nav? tātad ir! tātad es meloju sev. tātad pa rokām izvazātajai "nāves domai" nav nekāda sakara ar nāvi, jo no praktiskiem nāves aspektiem es instinktīvi izvairos.
tāpat arī no aukstuma. kāpēc tad es sargājos no aukstuma?
tad no aukstuma atkal uznāca miegs. ļoti salds miegs ar krāsainiem sapņiem. pusmiegs. pašizdomāti sapņi. mīļākais apziņas stāvoklis.
un nekur nebija jāceļas vai jāiet. apkārt gultai bija zemesrieksti, zemenes, kokakola un siers.