dis ([info]dis) rakstīja,
@ 2018-03-18 09:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
mums nav ''lielā'' mīlestība, tā viņš teica pusdienās pie galda, pēc tam, kad atzinos, ka vairs nespēju turpināt šādas attiecības
mana dzīve diemžēl ir pakārtota viņa vajadzībām. kad viņa nav līdzās, es kļūstu apātiska un vienaldzīga,tikai mazās atbildības mani dzen uz priekšu
ir laiks sākt mācīties dzīvot sev, izvirzīt savus mērķus un nebaidīties, tiešām nebaidīties un neapstāties pie šķēršļiem


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]zazis
2018-03-18 10:55 (saite)
Man šķiet, ka cilvēks ir viens veselums, tāpēc apzīmējums otrapusīte ir tracinošs.
Piedzimst viens, nomirst viens uttutjp.
Protams, var mēģināt radīt kkādas ilūzijas par diviem kā vienu veselu, bet nah liekas atkarības.

Cilvēks ir sabiedrisks dzīvnieks, tāpēc ir jāsadarbojas, bet padarīt savu dzīvi atkarīgu no kāda... Nuinah.
Vismaz man tā rādas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]dis
2018-03-19 18:37 (saite)
ļoti pareizi pateici, iluzījas ir bijušas daudz un dikti. tās ir mani vadījušas, mānījušas pārāk ilgi.
diemžēl man ir 26 un līdz šim es neesmu iemācījusies/iemācīta būt patstāvīga, pašpārliecināta būtne.
novirze no normas, kuru apzinos un apņemos strādāt ar sevi.
kā saka, neapmierinātība ir tā, kas motivē rīkoties.
galvenais neatlikt!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zazis
2018-03-19 18:58 (saite)
26 gados tik bērnība sāk beigties.:)
Un par kādu novirzi no normas tu runā?
Man šķiet, ka lielais vairums tā arī nekad neiemācas būt patstāvīgi.

Galvenais nesteidzies, vismaz tā ir bijusi mana ierastā kļūda, saprast kko un mesties fiksifiksi labot.
Problēmas apzināšanās tak esot jau puse no risinājuma.
Vēlu veiksmes darbā ar sevi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?