dziļas nopūtas un sulīga lamuvārda krustojums

Tādos brīžos vieglumu dod apziņa, ka vēl varu patverties šeit, ka te ir vieta, kur mani neredz. Vieta, kurai nenāk klāt mīnusiņi un "ak, nē, tagad man jābēg prom arī no šejienes" punkti. Šejiene ir kā spoguļa caurredzamā puse - no šejienes var mani redzēt daudzos virzienos, uzmeklēt, sameklēt un iepazīt. No citām pusēm šejieni atrast ir nedaudz grūtāk, jācer, ka ar to pietiek. Jo katram cilvēkam vajag segu, zem kuras palīst un klusi čukstēt sev, ka viss nokārtosies, būs mierīgi un labi. Ka var nolēkt no klints un būt laimīgs, daudziem to nemaz nemanot.

Eh. Ir jau labi, tikai.. Brīžiem uzmācas tā jušana, ka esi iedzīts stūrī. Un stūrī ir grūti.