Rītā aprasojis logs
Kā katru rītu, mēs pretējos virzienos ejam.
Bet kā gan citādi, lai savus skatienus mijam?
Un es Tevi neatpazīstu jau kuro reizi,
reizēm baidos vārda saukt, ja nu greizi.
Kā lai Tevi uzrunāju,
ja no Tava skatiena jau zaudēju stāju?

Un es atspulgā veros,
vai kādas acis uz mani skatoties staros?
Staros!
Un es tik smejos!
Vai kāda ar mani arī valsi dejos?
Dejos!
Un tu man ausī čuksti: “Muļķīt,
Tu gribi, lai pasaule pie kājām krīt!”