džonā grantā nav nekā no klasiskajām bļerbīguma pazīmēm, tas ir - no pazīmēm, kas liktu domāt, ka man patiks. viņu man lika klausīties smukais kārlis, kad ēdām pankūkas un darījām viņa kursadarbu. albums bija cool, bet pēdējā dziesma man ļodzīja ceļus no vietas katrreiz, kad atkal tikām līdz tai, un es kārlim katrreiz sacīju: "eu, kačka, (tā ir uzruna), dzirdi, kāda kačka, jūti, kāda kačka?!". ja dziesma sākas ar "i wanted to change the world, but i could not even change my underwear", tad nekas smeldzīgāks nevar būt
http://yy.lv/upload/index.php?ACT=4&f=137344&ext=MP3