Nav jau nemaz tik neciešama tā pasaule, ja 5dienas nakts solās būt tikai otrā, kuru šonedēļ pavadu savā gultā, ja to tā varētu saukt.
Ja ir muļķīgs telefons/burkānrīve, kuru pamēģināt un rezultātā dabūt bildes, kurās ir saviebta pēc-šņabja-seja ar sarkanu degunu (un plāns dabūt arī vēl citu telefonu). Ja ir jasmīntēja uz atgriešanos. Ja ir citronīgi zobi, ja ir BUMBIŅAS UZ PLATFORMAS, KURAS AR LĪDZSVARU JĀIERIPINA BEDRĪTĒ! Ja ir zināms, ka rīt jāēd miiiilzonīga mājas torte. Ja var padarīt kādu uz mirkli krutāku, izsviežot no melna mersedesa ar tonētiem aizmugurējiem stikliem, ha! Ja zem galda var atrast steigā nomestas baltās čības.
Ja var, ja var, ja var.
Šodien atpakaļceļš par minūti ilgāks.
All is well, all is cool. Diplomātija valda.

Es ceru, ka jums iet labi. Šorīt brālis pēc sasveicināšanās man prasīja: "Kā iet?" Un es!! - bez apdomāšanās atbildēju: "Labi." Tikai pēc atbildēšanas apjēdzu, ko esmu izdarījusi, kas ir noticis - ka pat neapdomājos, pat nesamulsu. Pat nebija jādomā, jo vienkārši uz brīdi tas viss pagaist fonā un nav jādomā, jo vienkārši - ir labi.

Ā, UN ŠORĪT ES PASTAIGĀJU PA ZĀLI BASĀM PĒDĀM! Neizmērojami kruti!
Un vakarvakarā es laikam, laikam redzēju īstu trusi sēžam zālītē kādus 2m no manis :).