MaKo -

Braucot uz darbu, pirmo reizi dzīvē redzēju vīru. kurš mazgāja luksoforu. Ar birsti garā kātā, lai tas labi spīdētu. Jauks amats - Luksoforu mazgātājs, kaut kas no Laternu iededzinātāju mantojuma.
Bija tak vīri, kas katru vakaru apstaigāja pilsētas laternas ar trepītēm un degli un aizdedzināja tās. Un no rīta nodzēsa. Budapeštā ir viena ieliņa, kur atjaunotas senās gāzes laternas, un tur viens Laternu iededzinātājs strādājot. Varbūt pēdējais pasaulē...

Comments

1.-Jul-2003 10:08 am

patka

es arii esmu redzeejusi luksafora mazgaataajus
pavisam jauks skats, kas ieviesh shkjietami nostaljgjikas juutas:) labi, kaada nu tur nostaljgjija, bet nu izskataas visai amizanti

1.-Jul-2003 10:20 am

skuka

Mans tēvs, kuru dikti mīlu un cienu, tāds skarbs, noslēgts vientuļnieks no dabas, savulaik pēc Sibīrijas nometnēs nolauztiem 10 gadiem bija nodomājis neatgriezties Rīgā, bet palikt uz kādas no lielajām Sibīrijas upēm par bakenščiku. Bakenščiks ir vīrs, kurš dzīvo taigā pie upes, desmitiem kilometru uz abām pusēm nav neviena cilvēka, un pārrauga peldošās bākas, kas rāda kuģu ceļu. Kad beidzas navigācija un upe aizsalst, viņš paliek viens uz visu ziemu - ar pēdējo pārtikas kravu, ko saņēmis no pēdējā kuģa, ar ieroci, lamatām un zvēriem mežā.
Bet nu nepalika, atgriezās tomēr - tēva tēvs bija miris, un tēva māte lūdzās...

Starp citu, ir tāda super jautra grāmata "Vēsā jaunava", - par līdzīgiem vecīšiem Islandē, medniekiem gan. Iesaku no sirds.

1.-Jul-2003 01:39 pm

uks

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.

Leave a Comment to the Entry

This page was loaded Dec 17. 2025, 12:22 pm GMT.